eTwinning konkursa uzvarētāji ceļo uz AHHA centru

29.oktobrī eTwinning projektu konkursa uzvarētāji uz AHHA centru Tartu, Igaunijā !!!!!


MĒS EAM starp UZVARĒtĀJIEM !!!

Maršruta plānojums pa laikiem:
7.00-08.30 Brauciens Rīga – Cēsis (Priekuļi)
08.40–10.20 Priekuļi - Valka (ar 20 min. WC pauzi pie Valmieras)
9.00 Brokastis autobusā
10.30–12.50 Valka – Tartu 
(ar 30 min. stāšanos pie Sangastes pils plkst.11:00 (pieturvietā nav WC)
13.00-16.00 Ahhaa centrs, ieskaitot mazās pusdienas centra kafetērijā
16.20-17.00 Siltas pusdienas jauniešu viesnīcas ēdnīcā
17.20- 17.50 Tartu pilsētas centra iepazīšanas ekskursija
18.00-22.30 Brauciens Tartu – Valka – Priekuļi – Rīga (ar 20 min. WC
pauzi pie Valmieras)
19.00 Vakariņas autobusā

Visiem dalībniekiem obligāti jābūt pasēm

Uz tikšanos AHHA centrā :)

Jūgenstila lekcijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā

JĀPIEDALĀS !!!!

:)

Līdz  28. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) ir apskatāma pasaulslavenā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde „Jūgendstila mode”. Lai papildinātu izstādē redzamo un vairāk pastāstītu par izsmalcināto gadsimtu mijas stilu, kura spilgtas liecības saglabājušās arī Rīgā, septembrī un oktobrī muzejs piedāvā plašu un aizraujošu izglītības programmu.


19. septembris / plkst. 17.00
Modernas sievietes tēls 20. gs. sākuma Rīgā
Mākslas zinātniece Vita Banga, eksperte sabiedrisko telpu interjeros, grāmatas „Rīgas jūgendstils. Interjers” autore
Augstas apkakles, garas piedurknes, „S” siluets un korsetē iežmiegts viduklis. Stāsts būs par to, kā šīm aktuālajām gadsimtu mijas modes tendencēm sekoja līdzi rīdzinieces.

26. septembris / plkst. 17.00
Emīls Galē un brāļi Domi – jūgendstila stikla mākslas virtuozi
Mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Silvija Grosa
Ar Emīla Galē vārdu saistās unikālās vāzes no daudzslāņaina stikla ar reljefiem ziedu rotājumiem. Galē radījis īpašu žanru „runājošais stikls”, iegravējot stiklā iemīļoto franču simbolisma autoru dzejas rindas.

3. oktobris / plkst. 17.00
Stikla māksla Latvijā 20. gs. sākumā
Māksliniece Ilona Audere 
Jūgendstila stikla mākslinieki guva iedvesmu dabas formās. Stikla vāzes ieguva vijīgas formas, tās rotāja stilizēti ziedi un lapiņas. Lekcijā uzzināsiet, kā attīstījās stikla māksla Latvijā.

10. oktobris / plkst. 17.00
Jūgendstila laikmets. Mode. Sabiedrība
Modes vēstures eksperte, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Edīte Parute 
It visā, ko radīja jūgendstila laikmeta mākslinieki – ēku fasādēs, gaismekļos, durvju rokturu formās, kāpņu margās, grāmatu grafiskajā noformējumā un arī modes dāmu izsmalcinātajos tērpos, – valdīja plūstošas, vijīgas, biomorfas līnijas.

17. oktobris / plkst. 17.00
Dāmu apavi vēstures spogulī. 1890–1914
Socioloģe un kultūrvēstures pētniece Elīna Kalniņa 
Kādas domas rosījās sieviešu prātos 20. gs. rītausmā? Kādi apavi un kāpēc bija modē Parīzē, Londonā, Ņujorkā un Rīgā? Lekcija, kas veltīta konkrētam vēstures periodam, sniegs iespēju iepazīt to, kā kurpju izskatu ietekmē mode, sabiedrība, ekonomika un notikumi pasaulē.

26. oktobris / plkst. 17.00
Dabas motīvi jūgendstila arhitektūrā un interjerā
Rīgas Jūgendstila centra direktore Agrita Tipāne 
Jūgendstila māksliniekiem neizsmeļams iedvesmas un ideju avots bija daba. Ziedi, lapas, stiebri ar saviem dabiski izliektajiem siluetiem kalpoja par materiālu radošai fantāzijai. Aplūkojot jūgendstila ēku fasādes, pārsteidz arhitektu un mākslinieku izdomas daudzveidība, izmantojot augu valsts ornamentiku, fantastisku būtņu figūras un vijīgo līniju ritmus.

ANKETA

Kultūras vēstures pulciņa audzēkņu dati šeit !

Kāpēc jāmācās VĒSTURE?

http://pollmo.com/

VĒSTURES vēsture

Kas ir VĒSTURE ... 

Kā laiku gaitā mainījies priekšstats par VĒSTURI. 

---

Izcilas personības teorija 

Vēstures gaitu nosaka izcilas personības. 

Iespējams, šis priekšstats pastāvējis kopš vissenākiem laikiem. Īpaši populārs kļuvis 19.gadsimtā.
Vēsturi var izskaidrot, pētot izcilo personību ietekmi uz notikumu gaitu - augstas ietekmes izcilas personības, savu zināšanu un personīgo īpašību vadītas, pieņem lēmumus un veic darbības, kas ietekmē vēstures gaitu.
Iebildumi: šādas izcilas personības ir esošās sabiedrības produkts un viņu ietekme nebūtu iespējama bez pastāvošo sabiedrisko attiecību un priekšstatu fona.

http://en.wikipedia.org/wiki/Great_Man_theory

Labs bezmaksas resurss angļu valodā par izcilu personību biogrāfijām:
http://www.biography.com/tv/classroom

---

Jaunā vēstures zinātne (La nouvelle histoire)

1960, 70, 80 -tie gadi.  
Vairāk uzmanības pasaules vēstures un sociālās vēstures mācīšanai. 
Skolnieki tiek sagatavoti dzīvei globalizētās ekonomikas pasaulē.

1) Mācību stundās gūst zināšanas, kas palīdz kritiski lasīt un analizēt pirmavotus;

2) Nav obligāti jāiegaumē visi nozīmīgie notikumu gadaskaitļi;

3) Vairāk uzmanības vienkāršo ļaužu vēsturei - sociālā vēsture.

Sociālās vēstures sākums - "Annāļu skola" - La nouvelle histoire,
kas radās XX gs. pirmajā pusē un vidū Francijā. 
Jaunās pieejas pamatprincips - 
vēstures zinātne parāda sabiedrību kopumā, visas tajā esošās - ekonomiskās, sociālās, kultūras, mentalitātes - saites. Mērķis - visas sabiedrības attīstība, atklājot plašas ilgstošos laika nogriežņos slēptās struktūras. 

No vēstures/apraksta uz vēsturi/problēmu, 
no stāsta uz skaidrojumu.

• sabiedrību un to sociālo grupu locekļu attieksme pret darbu, īpašumu, bagātību un nabadzību; 
• sociālā kopuma tēls un vērtējums dažādās grupās, šķirās, kārtās (t.i. sabiedrības priekšstati pašai par sevi);
• dažādu sabiedrības slāņu reliģiozitātes formas; 
• elites intelektuālās kultūras un prastās tautas folkloras kultūras mijiedarbība; 
• svētki un reliģiskie rituāli; valstiskā, nacionālā un cilts identifikācija; 
• varas simbolika un politisko struktūru uztvere; 
• ..

http://vesture.eu/index.php/Annāļu_skola

http://historicalthinkingmatters.org/why.html

---

Akcents uz KULTŪRAS VĒSTURI

Ap 1990.g. sociālā vēsture maina prioritātes un aktuāla kļūst kultūras vēsture.

Vēsture pēta dažādu sabiedrības grupu uzskatus un pieņēmumus, kas nosaka grupas dzīvesveidu - uzvedības izpausmes, ieradumus un rīcības normas.
Kas ir dzīvesveids: http://lv.wikipedia.org/wiki/Dzīvesveids

Kultūras vēsture analizē pagātnes notikumus no sociāliem, kultūras un politikas viedokļiem, saistot tos ar pieņemtām uzvedības normām (emociju vēsture). 

Interesē ne-elitāro sociālo grupu norises:

-          karnevāli, svētki un publiski rituāli,

-          pasakas, leģendas,  episki vēstījumi, ... un to pielietojums,

-          kultūras evolūcija (ideju, zinātnes, mākslu, tehnikas, ... attīstība),

-         kultūras izpausmes sociālās kustībās  (piem. nacionālisms),

-         no kultūas viedokļa tiek pētīti galvenie vēsturiskie jēdzieni ( vara, ideoloģija, kultūra, kultūras identitāte, attieksme, izcelsme, masu mēdiji, ..).

Cultural History Advice for Students from Professor Ken Bartlett

Ken Bartlett
Cultural History
Director, Office of Teaching Advancement
University of Toronto
3M National Teaching Fellowship Winner




Par kultūras vēsturi:  http://en.wikipedia.org/wiki/Cultural_history

---

21.gs. EIROPA 

atslēgvādi:  

cilvēktiesības, demokrātijas izpratne, progress, miers, tolerance, eiropeiskums

Jaunas idejas vēstures izpratnei

Dzīvā vēsture (Oral History)

Cilvēku mutvārdu liecības par vēsturiskiem notikumiem, pagātnes dzīvesveidu un personīgo pieredzi. Skolnieki var veidot projektus, kuros aptaujā un pieraksta cilvēku liecības, apkopo informāciju un analizē materiālu. Rezultātu veido pieejamu visiem (internets).  Tā ir iepēja saglabāt vēsturi, kas drīz izzudīs
 ..

Televīzijas pulciņš jau iesaistījies eTwinning projektā "Living (Hi)story" : http://livingushistory.wordpress.com/

Projekta mērķis - intervēt vecākus cilvēkus, aicinot viņus stāstīt par kādu viņiem tuvu lietu, kas iegūta pagātnē, tādejādi veidojot atmiņu arhīvu, kas liecinātu par pagātnes un šodienas vērtībām un dzīvesveidu. Atklātu dažādu kultūru līdzības un atšķirības.

Televīzijas pulciņa audzēkņa Alekša Kvjatkovska intervija ar vecmāmiņu:

Kā mācīties vēsturi ?

1) Vēstures materiāls.
2) Mācību un izpētes process skolniekam.
3) Skolotāja sagatavotais materiāls un metodes (lekcija, darba lapas, ..).



Kāpēc jāmācās vēsture ...

---

vēstures zinātnes metodes: http://en.wikipedia.org/wiki/History#Historical_methods

vēstures filozofija: http://en.wikipedia.org/wiki/Philosophy_of_history

Rakstā izmantoti eTwinning tiešsaistes kursa materiāli
http://learninglab.etwinning.net/web/art-history-and-philosophy-for-etwinning-projects/part-1

---

:)

Dažas web2.0 rīku adreses vēstures studijām

Bezmaksas web2.0 rīki vēstures studijām.

http://teachinghistory.org/digital-classroom/tech-for-teachers

http://www.besthistorysites.net/

http://www.thwt.org/

http://www.britishpathe.com/
Labs multimēdiju resurss

http://www.digitalhistory.uh.edu/
Amerikas vēsture, labi veidots dizains un izkārtojums.