Kas ir VĒSTURE ...
Kā laiku gaitā mainījies priekšstats par VĒSTURI.
Izcilas personības teorija
Vēstures gaitu nosaka izcilas personības.
Iespējams, šis priekšstats pastāvējis kopš vissenākiem laikiem. Īpaši populārs kļuvis 19.gadsimtā.Vēsturi var izskaidrot, pētot izcilo personību ietekmi uz notikumu gaitu - augstas ietekmes izcilas personības, savu zināšanu un personīgo īpašību vadītas, pieņem lēmumus un veic darbības, kas ietekmē vēstures gaitu.
Iebildumi: šādas izcilas personības ir esošās sabiedrības produkts un viņu ietekme nebūtu iespējama bez pastāvošo sabiedrisko attiecību un priekšstatu fona.
http://en.wikipedia.org/wiki/Great_Man_theory
Labs bezmaksas resurss angļu valodā par izcilu personību biogrāfijām:
http://www.biography.com/tv/classroom
Jaunā vēstures zinātne (La nouvelle histoire)
1960, 70, 80 -tie gadi.Vairāk uzmanības pasaules vēstures un sociālās vēstures mācīšanai.
Skolnieki tiek sagatavoti dzīvei globalizētās ekonomikas pasaulē.
1) Mācību stundās gūst zināšanas, kas palīdz kritiski lasīt un analizēt pirmavotus;
2) Nav obligāti jāiegaumē visi nozīmīgie notikumu gadaskaitļi;
3) Vairāk uzmanības vienkāršo ļaužu vēsturei - sociālā vēsture.Sociālās vēstures sākums - "Annāļu skola" - La nouvelle histoire,
kas radās XX gs. pirmajā pusē un vidū Francijā.
Jaunās pieejas pamatprincips -
vēstures zinātne parāda sabiedrību kopumā, visas tajā esošās - ekonomiskās, sociālās, kultūras, mentalitātes - saites. Mērķis - visas sabiedrības attīstība, atklājot plašas ilgstošos laika nogriežņos slēptās struktūras.
No vēstures/apraksta uz vēsturi/problēmu,
no stāsta uz skaidrojumu.
- sabiedrību un to sociālo grupu locekļu attieksme pret darbu, īpašumu, bagātību un nabadzību;
- sociālā kopuma tēls un vērtējums dažādās grupās, šķirās, kārtās (t.i. sabiedrības priekšstati pašai par sevi);
- dažādu sabiedrības slāņu reliģiozitātes formas;
- elites intelektuālās kultūras un prastās tautas folkloras kultūras mijiedarbība;
- svētki un reliģiskie rituāli; valstiskā, nacionālā un cilts identifikācija;
- varas simbolika un politisko struktūru uztvere;
- ..
http://historicalthinkingmatters.org/why.html
Akcents uz KULTŪRAS VĒSTURI
Ap 1990.g. sociālā vēsture maina prioritātes un aktuāla kļūst kultūras vēsture.
Vēsture pēta dažādu sabiedrības grupu uzskatus un pieņēmumus, kas nosaka grupas dzīvesveidu - uzvedības izpausmes, ieradumus un rīcības normas.
Kas ir dzīvesveids: http://lv.wikipedia.org/wiki/Dzīvesveids
Kas ir dzīvesveids: http://lv.wikipedia.org/wiki/Dzīvesveids
Kultūras vēsture analizē pagātnes notikumus no sociāliem, kultūras un politikas viedokļiem, saistot tos ar pieņemtām uzvedības normām (emociju vēsture).
- karnevāli, svētki un publiski rituāli,
- pasakas, leģendas, episki vēstījumi, ... un to pielietojums,
- kultūras evolūcija (ideju, zinātnes, mākslu, tehnikas, ... attīstība),
- kultūras izpausmes sociālās kustībās (piem. nacionālisms),
- no kultūas viedokļa tiek pētīti galvenie vēsturiskie jēdzieni ( vara, ideoloģija, kultūra, kultūras identitāte, attieksme, izcelsme, masu mēdiji, ..).
Cultural History Advice for Students from Professor Ken Bartlett
Cultural History
Director, Office of Teaching Advancement
University of Toronto
3M National Teaching Fellowship Winner
Par kultūras vēsturi: http://en.wikipedia.org/wiki/Cultural_history
21.gs. EIROPA
atslēgvādi:
cilvēktiesības, demokrātijas izpratne, progress, miers, tolerance, eiropeiskums
Jaunas idejas vēstures izpratnei
Dzīvā vēsture (Oral History)
Cilvēku mutvārdu liecības par vēsturiskiem notikumiem, pagātnes dzīvesveidu un personīgo pieredzi. Skolnieki var veidot projektus, kuros aptaujā un pieraksta cilvēku liecības, apkopo informāciju un analizē materiālu. Rezultātu veido pieejamu visiem (internets). Tā ir iepēja saglabāt vēsturi, kas drīz izzudīs
..
..
Televīzijas pulciņš jau iesaistījies eTwinning projektā "Living (Hi)story" : http://livingushistory.wordpress.com/
Projekta mērķis - intervēt vecākus cilvēkus, aicinot viņus stāstīt par kādu viņiem tuvu lietu, kas iegūta pagātnē, tādejādi veidojot atmiņu arhīvu, kas liecinātu par pagātnes un šodienas vērtībām un dzīvesveidu. Atklātu dažādu kultūru līdzības un atšķirības.
Televīzijas pulciņa audzēkņa Alekša Kvjatkovska intervija ar vecmāmiņu:
Kā mācīties vēsturi ?
1) Vēstures materiāls.
2) Mācību un izpētes process skolniekam.
3) Skolotāja sagatavotais materiāls un metodes (lekcija, darba lapas, ..).
Kāpēc jāmācās vēsture ...
2) Mācību un izpētes process skolniekam.
3) Skolotāja sagatavotais materiāls un metodes (lekcija, darba lapas, ..).
Kāpēc jāmācās vēsture ...
vēstures zinātnes metodes: http://en.wikipedia.org/wiki/History#Historical_methods
vēstures filozofija: http://en.wikipedia.org/wiki/Philosophy_of_historyRakstā izmantoti eTwinning tiešsaistes kursa materiāli
http://learninglab.etwinning.net/web/art-history-and-philosophy-for-etwinning-projects/part-1
:)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru